Sākums Latvijas orientēšanās sporta vairākdienu sacensībām.
Ideja par nepieciešamību Latvijā rīkot pirmās vairākdienu OS sacensības, visticamāk, pieder Rūdolfam Ābolam (Rūdis)un nāca no „aizjūras paradīzes” Skandināvijas valstīm . Tālajā 1969.gada rudenī OS fanātiķis Rūdis PSRS Baltijas Kara apgabala Armijas sporta klubā (ASK) bija spējis savākt daudzus Latvijas un Igaunijas puišus – perspektīvus jaunos orientieristus, tādejādi viņus paglābjot no regulārā militārā dienesta padomju armijā. Jānis Leiņa, Jānis Bendiks, Valerijs Kiseļevs, Volli Kukk, Johannes Tasa, Toivo Kotov, vēlāk arī Uldis Ždanovs, Aivars Zvirbulis, Viesturs Liepiņs, Andris Kivlenieks ... varēja dzīvot un trenēties salīdzinoši komfortablos apstākļos. Šie puiši Rūda iedvesmoti un skubināti, ne vien piedalījās sacensībās, bet distanču dienesta sastāvā tās arī rīkoja un centās radīt pirmās, OS sacensībām speciāli gatavotās, koriģētās kartes.
Spāre – 1970, Taurkalne – 1972, Priekuļi – 1973. Tomēr Rūdim un viņa karavīriem „pulvera pietika” tikai pirmajām trīs daudzdienām.
1974. – PieRīga. Pasākumu organizē atraktīvais Jānis Gailis un Co. Valērija Kiseļeva gatavotas un jau vairakkārt iepriekš izmantotas kartes. Rīkotāju paviršība, tiesnešu kļūmes, kā arī pieRīgas tehniski vienkāršie parkveida meži dalībniekus pārāk neiepriecināja.
1975.gadā nāk „jaunais vilnis”. Gunārs Dukšte PSRS izlases sastāvā bija piedalījies Šveices 5-dienās. Ģrandiozajā OS pasākumā piedzīvotais un izbaudītais viņu nelika mierā. Kāpēc gan Latvijā nevarētu sarīkot izcilas daudzdienu sacensības, pārņemot kaut ko no Šveicē redzētā? Atradās domu biedri Uldis Ždanovs un Aivars Zvirbulis. Nedaudz vēlāk komandai pievienojās Ivars Turovskis. Pusgada laikā tapa pasākums ar dalībniekiem piedāvātām detalizētām kartēm interesantos apvidos, kārdinošām balvām, vēl nebijušu servisu un rekordlielu orientieristu skaitu (1500). Cēsis-1975 atbalsojās tā, ka šī pati rīkotāju kopa 1977.gadā Madonā jau uzņēma vairāk kā 2000 sportistus no PSRS malu malām.